Kauns! Latvieši joprojām svin svētkus 23. februārī! Par ko rakstīja Latvijas mediji

Žurnālists aicina ikvienu, kurš svin "vīriešu dienu", palutināt sevi ar "Molotova kokteili". Kāpēc Latvijas ekonomika neatkopsies no COVID-19? Vai Lemberga spriedums ir sākums jaunai īpašuma "pārdalei"?

RĪGA, 27. februāris - Sputnik. Katru gadu Tēvijas aizstāvju dienas (kādreizējās Padomju armijas un PSRS flotes dienas), kas oficiāli tiek svinēta Krievijā 23. februārī, priekšvakarā žurnāliste Neatkarīgā Elita Veidemane, uzkrājusi pietiekami daudz indes, vēršas pie svētku tēma.

Un ne tik daudz krievi to stigmatizē - ko jūs no viņiem varat paņemt, izņemot nepareizo ģeopolitisko orientāciju. Viņu sarūgtina tas, ka latvieši turpina būt oportūnisti un svin "ienaidnieka svētkus". Viņa raksta par to rakstā ar virsrakstu "Vīriešu dienā" dzersim Molotova kokteili.

"Apsveiciet mūsu vīriešus armijas dienā ar plankumu un desām, nevis adītām zeķēm!" - autore citē tanti, kura piedāvā iegādāties viņas produktus sociālajos tīklos. "Kas ir armijas diena?" - vaicā Veidemane. "Šī diena - 23. februāris - Sarkanās armijas diena, labi, vīriešu diena!"

Šķiet, ka šos "asiņainos svētkus" svinētu ne viens vien cilvēks ar veselo prātu, bet šeit - šeit, Minka, pieci lati - tiek svinēti un pat tiek pasniegts plankumiņš, brīnās žurnālists.

Kādreiz Veydemane ir nostaļģiska, "krievu laikos" šo dienu iezīmēja koncerti, filmas televīzijā un, protams, kārtīga dzeršana. Šodien 23. februāris ir kļuvis par "vīriešu dienu", un 8. marts pēc analoģijas kļuva par Starptautisko sieviešu dienu.

Daudzi, pārpilnībā ar vīriešu enerģiju un jaunības atmiņām, svin šos svētkus līdz šai dienai. Tā kā, draugi, dienests padomju armijā bija īsta drosmes skola, Veidemans mēģina iedzelt. Viņa, protams, atzīmē, ka laba skola, kas māca "kā palikt dzīvam vienā no pasaules asiņainākajām armijām".

Kā latviešiem tika "izskalotas smadzenes"

Līdz 1940. gadam neatkarīgā Latvija nezināja, kādi tie ir svētki. Bet to valstī atveda tie 25 000 karavīru, kuri bija ieradušies kopš 1939. gada beigām, saskaņā ar 5. oktobrī ar Padomju Savienību parakstīto Līgumu par brīvprātīgo savstarpējo palīdzību. Var uzskatīt, ka Latvijas "okupācija" sākās daudz agrāk nekā 1940. gada 17. jūnijā. 1939. gada 10. oktobrī kreiseris "Kirov" un divas zemūdenes jau bija noenkurojušās Liepājas ostā. Kuģus sagaidīja Padomju Savienības vēstniecības darbinieki un Latvijas armijas ģenerālis Oskars Dankers, raksta autors.

Pēc sirsnīgiem apsveikumiem viens otram Liepājā notika lielisks bankets, kurā Dunkera kungs uzcēla tostu "virspavēlniekam Staļinam". 29. oktobrī caur Zilupi Latvijā ieradās Sarkanās armijas karavīru ešelons. Nokļuvuši Rīgā, militāristi sāka labi pavadīt laiku - kā viņi joko, bija nepieciešams kārtīgi svinēt māju sasilšanu.

1939. gada novembrī sākās idejiskā indoktrinācija: Latvijas radio bija paredzēts raidīt raidījumus no padomju propagandas dziesmām par godu Lielajai Oktobra sociālistiskajai revolūcijai. Un kādā brīdī toreizējais diktors Smiļga kungs paziņoja, ka Rīgu nodrošinās arī ar Maskavas radio.

Kauns! Latvieši joprojām svin svētkus 23. februārī! Par ko rakstīja Latvijas mediji

Vesels laikmets Latvijas politikā patiešām bija saistīts ar Aivaru Lembergu, laikmetu, kas ilga trīs gadu desmitus

RĪGA, 27. februāris - Sputnik. Daudzi, izlasījuši steidzamās ziņas, neticēja savām acīm. Kā tas ir iespējams?! Rīgas apgabaltiesa atzina Aivaru Lembergu par vainīgu sevišķi smagos finanšu noziegumos, piesprieda piecu gadu cietumsodu un piesprieda apcietinājumu tieši tiesas zālē, raksta Abik Elkins par Bb. v.

Jāatzīmē, ka pats Aivars Robertovičs bija gatavs šādam notikumu pavērsienam, tāpēc paņēma sev līdzi siltu jaku un iespaidīgu čemodānu ar nepieciešamākajām lietām.

"Laikmeta beigas!" - teica viens no maniem kolēģiem un, šķiet, nonāca pie lietas. Ar Aivaru Lembergu tiešām bija saistīts vesels laikmets Latvijas politikā. Laikmets, kas aptver trīs gadu desmitus.

Trīsdesmit gadi dzimtajā pilsētā

Aivars Lembergs sāka aktīvu politisko darbību perestroikas rītausmā. Nav joks teikt: viņš 1988. gadā vadīja Ventspils domi un kopš tā laika vienmēr ir vadījis šo ostas pilsētu! Pārsteidzoši, bet taisnība: Aivars Lembergs vismaz 25 gadus, it īpaši 90. gados un 2000. gadu sākumā, bija viens no ietekmīgākajiem, ja ne ietekmīgākajiem politiķiem Latvijā. Un tajā pašā laikā viņš NEKAD nebija ieņēmis augstus līdera amatus valsts līmenī - viņš nebija ne premjerministrs (lai gan "zaļie zemnieki" viņu regulāri sauca par savu valdības vadītāja amata kandidātu), ne ministrs, pat ne. parasts Seima deputāts! Pirmo un vienīgo reizi viņš tika ievēlēts Latvijas parlamentā periodā, kad parlamentu sauca par Augstāko padomi. Lembergs, starp citu, bija starp tiem, kas 1990.gadā balsoja par neatkarības pasludināšanu un nākotnē teorētiski varēja pieteikties uz amnestiju.

Ietekmīga un spēcīga

Vienā vai otrā veidā, bet pat būdams "pieticīgs" ostas pilsētas mērs, Lembergs piedalījās visu svarīgāko politisko lēmumu pieņemšanā valsts dzīvē. Precīzāk sakot, nebija iespējams iedomāties situāciju, ka tas vai tas galvenais politiskais un ekonomiskais lēmums tiktu pieņemts bez līdzdalības, neņemot vērā Ventspils mēra viedokli. Pat tajos īsajos periodos, kad izveidotā, arī viņa paša izveidotā savienība - Zaļo un zemnieku savienība - atradās ārpus valdības un valsts budžeta, Lemberga ietekme praktiski nemazinājās. Lembergs piedalījās pie sarunu galda gandrīz visu valdību veidošanā līdz pat pašreizējām Seima vēlēšanām.

Pirmo reizi tiesībsargājošās iestādes "sagrāba" Lembergu vēl 2008. gadā. Faktiski no šī brīža Ventspils mēram sākās nopietni konflikti ar Temīdu. Tajā pašā laikā nākamajos gados Lemberga ietekme, ja tā samazinājās, tad nenozīmīga. Pat tā laika prezidenta Zatlera 2011. gada "izkliedēšana" Dieta īpaši vājināja Lemberga politisko varu. Neskatoties uz valsts galvas sākto "karu ar oligarhiem", Lembergs saglabāja gan politisko ietekmi uz parlamentu un valdību, gan savas mīļotās pilsētas mēra amatu.

Spēcīgs uzņēmuma vadītājs

Runājot par savu iecienīto pilsētu. Var aizdomāties un apsūdzēt Lembergu par jebko, bet fakts paliek fakts - viņš tiešām bija un paliek, kā saka, spēcīgs biznesa vadītājs. Tikai nedaudzi var salīdzināt ar viņu savas zināšanas par pašvaldības vadību, spēju vadīt pilsētu un radīt apstākļus pilsētas ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstībai.

Pat "apkaunojuma" vidū, kad Lembergam de jure tika aizliegts ieņemt mēra amatu un viņš strādāja par "parastu" Ventspils pilsētas domes deputātu, viņa popularitātes un autoritātes līmenis ostas pilsētā palika rekordaugsts.

Mēs izmantojam sīkdatnes
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu, ka mēs sniedzam Jums labāko pieredzi mūsu mājas lapā. Izmantojot tīmekļa vietni, jūs piekrītat mūsu sīkdatņu izmantošanai.
Ļaujiet sīkfailiem.